Tad nu tā - man sesija jau beidzās iepriekšējā pirmdienā un visu šo nedēļu esmu kārtīgi pisis bobi, tā teikt - gatavojies nākamajam mācību gadam. Eksāmenus esmu nolicis godam, izņemot vienu, kurā mani mocīja neprātīga caureja - tādējādi ieteikmējot manas iespējas sakarīgi domāt saspringtos apstākļos - taču cerams, ka arī tajā - būvmehānikas eksāmenā - nebūšu nolaidis greizi. Vispār, tik ļoti pišot bobi kā to darīju es, man nav radies nekāds jauns materiāls, ko uzrakstīt - arī domubiedru grupā draugiem.lv “Esmu Kristietis” nav parādījies nekas tik jauns un ierēcams, lai mani uzmundrinātu, ezotēriķi un veģitārieši arī klusē. Laikam Latvijā valda tāds kā pagrimums visas inflācijas dēļ - kristieši ir beiguši lūgties un veģitārieši veģitēt.
Taču ir viena lieta, kura mani pēdējā laikā ir ieinteresējusi - un tas ir miegs. Redziet, katram cilvēkam ir savā veidā unikāli gulēšanas paradumi - piemēram, es varu mierīgi gulēt 12 stundas dienā un justies svaigs un možš, turpretī 7 stundas miega mani izsit pilnībā no sliedēm un man nav nekāda spēka nodoties produktīvam darbam (GTD!) - arī, stundas, kuras es guļu pa dienu, strādājot naktī, ir efektīvākas - jūtos vairāk izgulējies. Tad nu mani interesēja divas lietas - vai vispār ir tā, ka cilvēkus var iedalīt pūcēs un cīruļos un vai tā tiešām ir, ka cilvēki, kuri ir pūces var efektīgi piedalīties cīruļiem pakārtotā dienas ritmā. Tātad - vai, ja es jūtos dzīvelīgāks pa naktīm ir tāpēc, ka esmu tā pieradis vai arī tāpēc, ka tāds vienkārši esmu un vai to ir iespējams izmainīt. Redziet - ja ir tā, ka cilvēkam ir savs unikāls dienas ritms, kurā viņš ir produktīvāks nekā darbojoties citu cilvēku ritmā un to nav iespējams īsā laika periodā apgūt, tad kāda velna pēc viss ir pakārtots cīruļiem, jeb tiem cilvēkiem, kuri ceļas agri. Vai piemēram no ekonomiskā viedokļa, lai maksimizētu valsts produktivitāti kopumā, nebūtu izdevīgi kaut kādā veidā sabalansēt abu atšķirīgo cilvēku dzīvesveidu - piemēram - indivīdi, kuriem patīk darboties naktī, var uz darbu doties vēlāk - tādējādi samazinot sastrēgumus, optimizējot veikalu un apkalpojošās sfēras darba laiku utt. - iespējas ir milzīgas - ieviešot tādas izmaiņas var panākt to, ka kompānija darbojas 24 stundas diennaktī, daļēji iegūstot to pašu labumu, ko kompānijas kā Google un citas IT firmas (un ne tikai) iegūst, izmantojot Indijas darbaspēku, kurš atrodas citā laika zonā.
Tad nu es centos internetā atrast to, kas varētu man dot kaut vai dajebkādu labāku sapratni par šo fenomenu - miegu.
Ok - iekš bbc.co.uk es uzdūros vienam interesantam rakstam - izrādās, ka cilvēki, kuri ceļās ļoti agri (ap pieciem), sirgst ar pāragras gulēšanas sindromu - te ir links. Izrādās, ka katram no mums ir iebūvēts savs iekšējais taimeris, kurš tad nosaka, kad kas ir jādara, tas nu nav nekāds brīnums, taču interesanti ir tas, ka cilvēki, kuri ceļas ap kādiem četriem, pieciem (atstāstīšu to rakstu) sevī nēsā kādu gēnu, kurš ir būtībā mutējies, jeb vienkārši izkropļots. Tas sakropļojies gēns liek mūsu iebūvētajam pulkstenim steigties, tādējādi radot to efektu, ka jāceļās agri - tas nav pats krutākais, krutākais ir tas, ka šito gēnu pārbaudot uz pelēm, sanāca precīzi tādi paši rezultāti - peles ar to gēnu cēlās agrāk (mušas atkal cēlās vēlāk) - tātad pavisam agra celšanās ir ģenētiska lieta, nevis pieraduma spēks. Tad nu man radās jautājums, vai nav iespējams pagatavot tādas zāles, kuras ieēdot, cilvēkam rodas vēlme un spējas agri celties - tas gan būtu kruta - (pēc ilgām pārdomām, sapratu, ka šitas pētijums ir sūds). Cik var noprast, tad tomēr gulēšanas patterni ir savā veidā ģenētiski - taču kā īsti paliek ar tām pūcēm un cīruļiem, vai tas arī ir iedzimts?
Tad te ir vēl viens pētījums - šoreiz no NASA - tad nu, ko es šeit uzzināju - cilvēks, kurš ir izmainījis savus gulēšanas paradumus tomēr nākamajā dienā ir sūdīgāks nekā tas, kurš ir piecēlies kā parasti. Tātad - tomēr pa pāris dienām no pūces par cīruli nepārtapsi - viņi saka, ka visefektīvāk ir manīt pulksteni par vienu stundu dienā - tā var dabūt optimumu - tad nu sanāk tā, ka, ja man ir jāceļās 7 no rīta un šodien gulēju līdz 12, tad, lai būtu efektīvi, man ir vajadzīgas piecas dienas, lai izmainītu savus gulēšanas paradumus - tad nu ko tas nozīmē - ka brīvdienās nevajag daudz gulēt? Interesting.
Laikam vislabākais raksts, kuru es atradu - ir šeit - lai arī neizklausās īpaši legitamete un arī tāpēc, ka nav references, references, bet nu ok - pieļaujam, ka to raksta kāds nereāli kruts džeks. Viņš saka to, ka ir pilnībā iespējams apgūt agru dienas ritmu un apraksta tādu labu procedūru kā to izdarīt. Šito rakstu tik tiešām vajag izlasīt - jau no šodienas pamēģināšu - vai tas man izdosies.
Tātad - ko esmu secinājis - teorētiski ir iespējams izmainīt dienas ritmu un dzīvot komfortabli un produktīvi arī citos ritmos, laikam - tas, ka visa šitā gulēšana ir iedzimta, nedaudz ir pamatots - bet laikam kārtīgu gulēšanu ir iespējams savā veidā arī uzkačāt.
Kas paliek tad ar produktivitātes maksimizēšanu valstī - lai arī tā, manuprāt, ir laba doma - tomēr, ja jau cilvēkiem ir iespēja iekļauties ritmā, kādā vien viņš vēlās, lai paliek kā ir - galu galā - sanāk, ka tie, kuri agri neceļas, vienkārši nav šiftojuši savu dienas ritmu.
Labi - apnika man rakstīt - laikam īstā lieta, kas bija jāizdara - jāiemet vienkārši pēdējais links.
Pīs - uzrakstīšu arī par jokiem kaut ko.
